Sēsim nākotni! Par semināru, kas notika 24. maijā Silavā, Salaspilī.

Seminārā piedalījās interesenti no dažādām nozarēm – audzētāji, zinātnieki, sabiedrisko organizāciju un valsts iestāžu pārstāvji.

Semināra mērķi:

*       mudināt zemkopjus un mazdārzniekus apzināt aizmirstās vietējās šķirnes un stādīt plašāku šķirņu klāstu;

*       veicināt sadarbību zemkopju un zinātnieku starpā Latvijas ģenētisko resursu saglabāšanā;

*       popularizēt ēdienu gatavošanu no mazāk pazīstamām šķirnēm.

Līga Lepse no Pūres Dārzkopības pētījumu centra stāstīja par  centra darbu:

Izveidota dārzeņu kolekcija: ģimenes sīpoli – 67, ķiploki (ziemas un vasaras) – 61, rabarberi – 38, mārrutki – 11, topinambūri – 12, tomāti – 4, gurķi – 4, melones – 4, kāļi – 1, rutki – 1.

2003. gada ekspedīciju pieredzi,

vēl darāmiem darbiem:

Sēklu apmaiņai Valsts Stendes Graudaugu selekcijas institūts bija atvedis Kailgraudu miežus (un degustācijai ļoti gardus keksiņus), kailgraudu auzas, kviešus.

Rakstu vēl turpināsim par LV Augļkopības institūtu Dobelē, seno kartupeļu šķirņu kolekciju un selekciju Priekuļos, par graudzāļu kolekciju un selekciju Skrīveros, Latvijas Ģenētisko resusrsu glabātuvi Silavā. Par to, ko mēs visi kopā varam darīt, lai šķirņu un dabas daudzveidība Latvijā saglabātos, lai zemkopji un iedzīvotāji būtu pārtikuši un laimīgi.

———————————————————————————

2008. gadā pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) atzinusi, ka 20. gadsimtā ģenētiskā daudzveidība lauksaimniecībā sarukusi par 75%. Šobrīd lielākā daļa cilvēces uztura nāk no tikai 12 augu un 14 dzīvnieku šķirnēm.  Tik liela paļaušanās uz dažām šķirnēm ir bīstama gan ekonomiskā gan ekoloģiskā ziņā.

Arī Eiropā ir izzudušas neskaitāmas tautas selekcijas ceļā iegūtas vecās šķirnes un landrases (tās bieži ir populacijas, nevis viendabīgas šķirnes, kas nozīmē, ka uz lauka katrs stāds būs nedaudz citāds, bet tieši šī ģenētiskā daudzveidība piedod izturību pret slimībām, klimata pārmaiņām, utt.)