Arvien biežāk Latvijas masu medijos izskan šis savdabīgais, uzmanību saistošais, bet nelatviskais vārds – permakultūra. Ko tas nozīmē, kāda permakultūrai saistība ar zaļo dzīvesveidu un mūsu mājokļiem – to mēģināsim noskaidrot. Uzreiz gan jābrīdina, ka šoreiz jēdziens «mājoklis» tiks lietots tā visplašākajā nozīmē, proti, gan dzīvoklis, gan ēka, dārzs un vide, kura mums diendienā nepieciešama dzīvošanai, veido mūsu mājokli kopumā.

Lasīt tālāk

Stāda, kad zeme iesilusi, kad zied pienenes

Kartupeļi zem salmiem novākšana

Muskuspīles

Labdien! Vēlos padalīties ar savu nelielo (1,5 gadu) pieredzi pīļu turēšanā. Šobrīd mums ir 11 muskuspīles.

Mūsu pieredze ir atklājusi to, ka pīles var lieliski turēt pilsētas privātmājas apstākļos ļoti aizņemti cilvēki, kuriem tas ir tikai kā brīvā laika aktivitāte.

Mēs jau gadiem dzīvojam Ikšķiles centrā, kur mums ir apmēram 400 m2 liels piemājas dārziņš. Kopš sākām interesēties par permakultūru un eksperimentēt ar to, prasījās arī kādus dzīvnieciņus dārzā (bez suņiem un kaķiem), lai veidotu ciešākus resursu aprites ciklus. Piemēram, gadiem veidojām komposta kaudzi, kas allaž bija diezgan švaki sakompostējusies, jo nebija obligāti nepieciešamo dzīvnieku izcelsmes mēslu. (suņu, kaķu mēslus nekompostējam kompostā).

Turklāt doma par svaigām, baltām, pašu olām bija ļoti kārdinoša.

Kāpēc Putnus?

Muskuspīļu mīnusi

•Maz olu (50)

•Mīl ūdeni

•Ēd diezgan ruksīgi

•Dzīvo diezgan ruksīgi

Protams, pīlēm ir arī savi mīnusi, salīdzinot ar vistām. Piemēram, mūsu pīles dēj tikai dažus mēnešus no februāra vidus līdz jūlijam, kopā izdējot ap 50 olām. Mēs gan netikām pie cerētajām 150 olām, jo Laila tomēr izrādījās Lailis, un tika pārdēvēta par Eliotu. Savukārt Džeziņa jūlijā pazuda un pēc dažām nedēļām atradās zem šīferu kaudzes, dējot olas.Pīles ir ūdensputni, tāpēc ļoti mīl peldēties un šļakstināties. Tas viņiem arī ir vitāli nepieciešams, tāpēc katru dienu jānes spainis ar tīru ūdeni. Vasarā pīles plunčājās arī baļļā un baseinā. Pīles aktīvi izmanto arī lietusūdens baļļu pie mājas sienas, bet līdz ar to šī siena tagad būtu jānoskrāpē no dubļiem un jākrāso…Izrādās, ka pīlēm patīk cilvēku sabiedrības tuvums, tāpēc par savu mīļāko atpūtas vietu viņas izvēlējās mājas terasi… Tas nozīmē, to, ka šī vieta vairs nav domāta cilvēku atpūtai, jo to klāj slidens mēslojuma slānis… Svarīgi ievērot, ka barošana jāveic pēc iespējas tālāk no mājas, vēlams viņu aplokā. Tad ir cerība, ka viņas tur arī tusēs brīvajā laikā un tad, kad jutīs izsalkumu. Respektīvi, tā būs cūcīgākā vieta dārzā. Mēs to neievērojām…

Kāpēc pīles?

•Izturīgākas

•Vienkāršs miteklis

•Kāras uz gliemežiem

•Lielākas olas

•Klusas

•Nekašņājas pa dobēm kā to dara vistas

Atšķirībā no vistām pīles ir daudz izturīgākas. Tas bija viens no galvenajiem faktoriem PAR, jo man dārzā ir veca šķirbaina dārza būdiņa, kur viņām jāmitinās. Pīles var izturēt -15 grādu aukstas ziemas naktis, bet vistas jau sen būtu nosalušas.Tām nav vajadzīgas latas, kur tupēt. Arī ligzdas īpaši nav nepieciešamas.Protams, gliemeži.Olas ir nedaudz lielākas.Mums ir 6 nikni kaimiņi visapkārt. Muskuspīles knapi smilkst (bet parasti pilnīgi klusē), tāpēc ir gluži nemanāmas.Vistas neņēmām arī tāpēc, ka tad visas dobes būtu uzkašņātas, Pīles to nedara, bet mēdz nobradāt un nograuzt stādiņus. Pīles gan dežūrē, vai dārzā nenotiek rakšanas darbi. Ja notiek, tad ir klāt un rokas ar knābjiem pa zemi, meklēdamas sliekas.

Kopšana

Mēs savas pīles barojam ekstremāli vienkārši, jo mums nav laika. Standartā ar miežiem un kviešiem (40-60 kg uz pīli ziemā). Rudzus nedrīkst dot.
Pīles mīl arī Optimas miežu putraimus. Lieliska barība pīlēniem. Pīles ēd vārītus kartupeļus, un izrādās arī svaigus! Visu veidu mizas un izžāvētas, saberztas čaumalas.

Mūsu pīles diemžēl netiek pie komposta kaudzes, kur nonāk daudzi kārumi.

Ziemas periodā svarīgi nodrošināt granti un sīkus akmentiņus, kurus viņas ēd gardu muti (tie nodrošina gremošanu). Vasarā visu sameklēs pašas.

Vasarā es no Daugavas akmeņiem salasu sīkos gliemežus, izžāvēju un izbaroju ziemas periodā. Pietiek ar 1 spaini uz 5 pīlēm.

Sienu mēs pērkam. Vasarā tas īpaši nav nepieciešams, bet ziemā, jo lielo aukstumu pīles var panest tikai tad, ja kājas ir sausas un siltas (uz sausiem pakaišiem). Mēs gan savu saimi uz 2 mēnešiem ieziemojam pagrabā, kur pavasarī ir jau uzkrājusies laba kārta ar mēslotiem salmiem, ko tālāk likt kompostēties.

Spārnus griežam abus, jo vienu griezt ir nežēlīgi! Tad putniņš streipuļos un kūleņos, bet ar abiem apgrieztiem spārniem varēs vajadzības gadījumā arī veikt lielu lēcienu un mazu planējumu, lai glābtos. Ātri un nesāpīgi griežas ar Fiskars dārza šķērēm, ko mums uzdāvināja Ilze Mežniece.

Protams, vienmēr jācenšas pīlēm dot ūdeni pēc iespējas vairāk.

Dažādi atklājumi

Mūsu sunim bija neviltota kāre uz pīlēm sākotnēji. Pirmos mēnešus pīles dzīvoja tikai savā aplokā un dārza mājiņā. Suni mēs allaž bārām par uzmācīgo interesi, līdz viņš laikam atteicās no tās. Otrā gada pavasarī pīles sāka regulāri mukt ārā no aploka (tās spēj izspraukties pa ļoti maziem caurumiem), bet sunim viņas vairs neinteresēja…
Ar kaķiem nekādu problēmu ne reizi nav bijušas. Pilsētas centrā citu apdraudējuma avotu arī nav’. Nezinu, vai žurkas ir riska faktors, bet peles gan nav. Pilsētas centrā nav arī vanagu, tāpēc pa nakti pīles varam atstāt dārzā savā vaļā.

Ikdienas aprūpe mums aizņem apmēram 15 min, bet tas ir stipri atkarīgs no barošanas paradumiem, mitekļa, pīļu skaita utt.

Lai gan dzimumu līdz 5 mēnešu vecumam noteikt nevar, tomēr daudz lielāka iespēja, ka melnie pīlēni būs pīļtēviņi.

Mans galvenais atklājums ir tas, ka uz 100 m2 dārza max var turēt 1 muskuspīli, lai tā nenodarītu vizuālus postījumus un lai būtu patīkami pārvietoties ar basām kājām.

Tālākās idejas

•Samazināt pīļu kopskaitu

•Izmēģināt Indijas skrējējpīles

•Nopirkt bērnu baseiniņu pīļu peldēm

Nākamgad vēlamies izmēģināt skrējējpīles, kuras dēj līdz 200 olām (4x vairāk). Bet tās ir daudz runātīgākas un ar skaļāku balsi. Plus arī tāds, ka šīs pīles ir tievas un garas, tāpēc viegli izspraucas caur dārzeņiem, nodarot mazāk postījumu.Ar spaini un celtniecības baļļu mūsu lielajai saimei nu ir par mazu, tāpēc būtu jānopērk lielāks baseiniņš.

 

 

 

 

 

 

Jaunas dobes zem salmiem

Vistu traktors Eva

Citus attēlus var atrast ar Google palīdzību “chicken tractor“

Parasti šos ērti lietot jaunu dobju veidošanai.

Kad dobju skaits ir pietiekošs, tad šie ‘vistu traktori” ļoti labi noder cālīšiem, pīlēniem. Bet svarīgi, lai siets ir pietiekoši smalks – lai mazie putnēni nevar izspraukties laukā, jo tad viņiem draud nāves briesmas (suņi vanagi, dziļi lielo putni dzeramtrauki).

Lielajiem putniem ir ērti traukus dzērienam un ēdienam novietot ārpusē – putni izbāž laukā kaklu un tiek klāt. (Tad nepiebradā, neizkašņā, vieglāk apkopt) Risks – citi dzīvnieki un putni vieglāk var piekļūt pie šī ēdiena.

Vistu traktors Laucini

2010. g. 17. martā

IMG_0449

◄ Back

Next ►

Picture 1 of 23

Permakultūra = pastāvīga lauksaimniecība un kultūra

Permakultūras ētika:

Rūpes par Zemi

Rūpes par cilvēkiem

Resursu taisnīga/godprātīga dalīšana

Permakultūras principi:

1. Novērošana un mijiedarbība: Novērojot dabas procesus varam veidot risinājumus piemērotus mūsu apstākļiem.

2. Notvert un uzkrāt enerģiju: Izveidojot sistēmas, kuras ir spējīgas uzkrāt resursus, kad to netrūkst, varam tos izmantot trūkuma periodos.

3. Iegūt ražu : Pārliecinieties, ka iegūstiet vērtīgu atalgojumu no ieguldītā darba.

4. Pielietot pašregulāciju un pieņemt atsauksmes, atbildes, reakcijas: Mums ir jāpārtrauc to sistēmu darbība, kuras nestrādā efektīvi.

5. Izmantot un novērtēt atjaunojamos resursus un pakalpojumus: Pēc iespējas izmantojiet dabas bagātību, samazinot neatjaunojamo resursu īpatsvaru.

6. Neražot zudumus un atkritumus: Izmantojot visus pieejamos resursus varam nodrošināt, ka nekas neiet zudumā.

7. Plānot no mustura/ dizaina līdz detaļām: Varam novērot musturus dabā, uz kura bāzes veidot mūsu dizainus, pēc tam tik vēršoties pie detaļām.

8. Integrēt nevis dalīt: Novietojot lietas pareizās vietās, to starpā veidojas attiecības, un tās savstarpēji atbalsta viena otru.

9. Izmantot sīkus un lēnus/ pakāpeniskus risinājumus: Mazas un lēnas sistēmas ir vieglāk uzturēt, kā lielākas, pie tam tās efektīvāk spēj izmantot resursus un veido ilgtspējīgākus risinājumus.

10. Izmantot un novērtēt daudzveidību: Daudzveidība mazina mūsu neaizsargātību pret dažādiem draudiem un lietderīgi izmanto apkārtējās vides īpatnības.

11. Izmantot un novērtēt robežjoslas/ malas: Robežās starp sistēmām notiek visinteresantākās lietas, tur bieži ir lielāka daudzveidība, un vairāk produktīvu elementu.

12. Radoši izmantot un reaģēt uz pārmaiņām: Varam labvēlīgi ietekmēt pārmaiņas vērīgi tās novērojot, un iejaucoties pareizā mirklī.

Permakultūras principu īstenošana praksē

• Sektori: Saimniecības plānošana ārējo enerģijas avotu (vēja, saules) virzībai un efektīvai izmantošanai
• Zonas: Elementu izvietojums saimniecībā ir atkarīgs no to nozīmes, prioritātes, un to apmeklējuma biežuma
• Elementu daudzveidība: Katru funkciju (piemēram, ūdens ieguvi) pilda vismaz divi dažādi elementi
• Funkciju daudzveidība: Katrs saimniecības elements (augi, dzīvnieku novietnes, ēkas) ir novietots tā, lai tas pildītu vismaz divas funkcijas
• Relatīvais izvietojums: Katra dizaina sastāvdaļas optimālā darbība ir atkarīga no tā pareizās atrašanās vietas
• Musturi: Izvietojums, kāds atrodams dabā, kas veicina resursu plūsmas un dažādu elementu labvēlīgu mijiedarbību. Musturi ir visu „dabas dizainu” pamatā
• Robežjoslu palielināšana/ optimālā izmantošana: Robeža starp divām ekosistēmām ir vismaz 30 procentu resursos bagātīgāka nekā katra ekosistēma pati par sevi
• Vertikālā plānošana: Aplūko saimniecību profilā/ šķērsgriezumā, ievērojot relatīvos paaugstinājumus, lai izlemtu par dažādu elementu izvietojumu
• Daudzveidība: Tas nenozīmē tikai vairāk „lietu” vai elementu saimniecībā, bet gan starp-elementu funkcionālo saišu daudzumu.  Piemēram, „augu ģildē” dažādu elementu saskanīgā mijiedarbība
• Bioloģiskie resursi:  Kad vien iespējams, izmantojam augus un dzīvniekus saimniecību un ekosistēmu darbu veikšanā, tādejādi taupot enerģiju
• Enerģijas ciklēšana: Cenšamies novērst vielu un enerģijas noplūdi ārpus saimniecības, tā vietā veicinot resursu ciklu izveidi
• Dabiskā secība/pēctecība un evolūcija: Lai veicinātu kultivētas ekosistēmas virzību uz stabilitāti un pastāvīgumu, varam plānot augu un dzīvnieku secību īstermiņa, vidēja, un ilgtermiņa labumam
• Gādība par Zemi: Gādāšana, lai visi dabas cikli turpinās un vairojās
• Gādība par cilvēkiem: Gādāšana, lai visiem cilvēkiem būtu pieeja resursiem, kuri ir nepieciešami viņu iztikai
• Resursu dalīšana: Gādājot par pašu vajadzībām varam arī saudzēt resursus citiem, tādējādi īstenojot savus ētiskos principus

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā no 9. novembra līdz 6. janvārim būs apskatāma izstāde „Augu vara pie miesas un gara”, kur varēs iepazīt pirts un ārstniecības augus, to ievākšanu, lietošanu un iedarbību. Izstāde ir organizēta sadarbībā ar biedrību Latvijas Pirts savienība un biedrību Vides un Veselības Saime, kas apvieno bioloģiskos zemniekus.

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā no 9. novembra līdz 6. janvārim aicinām visus veselīga un dabiska dzīvesveida piekritējus uz izstādi „Augu vara pie miesas un gara”, kurā varēs iepazīties ar dažādiem pirts un ārstniecības augiem, to ievākšanu, lietošanu un iedarbību. Mūsdienu pārsātinātā piedāvājumu daudzveidībā un stresa vidē arvien lielāka ir cilvēku interese par visu dabisko, īpaši to, kas audzis un nobriedis vietējos apstākļos, tajā skaitā arī par ārstniecības augiem, kā arī par dažādiem pirts rituāliem veselības, možuma uzturēšanai un iegūšanai. Iepazīstot augu daudzveidību un vērtīgās īpašības, katrs atradīs sev ko noderīgu tumšākā un drēgnākā gada posma patīkamākai pavadīšanai, vīrusu un mikrobu atbaidīšanai, miesas vingruma un prāta mundruma saglabāšanai. Izstādē būs apskatāmi ārstniecības augi, to maisījumi, dažādas pirtsslotas, kā arī citi pirts piederumi no augu valsts: vīkšķi, rīkstes utt. Izstādē apskatāmie augi ir audzēti bioloģisko zemnieku saimniecībās, kas apvienojušies biedrībās Latvijas Pirts savienība un Vides un Veselības Saime.

Pirts gudrību apgūšanai būs iespēja tikties ar pieredzējušiem pirtniekiem:

22. novembrī plkst. 16.00 – 20.00 ar sertificētu pirtnieku Romualdu Lamsteru: „Veselīgs dzīvesveids caur latvisko pirti. Sausā pēriena un kārklu klūgu vibrējošās masāžas demonstrējumi”;

6. decembris plkst. 14.00-18.00 ar sertificētu dziednieku Ziedoni Kārkliņu: “Sarunas par pirti”.

Izstāde tapusi sadarbībā ar biedrības Vides un Veselības Saime atbalstu: Māru un Daini Bergmaņiem – z/s „Upmaļi”, Brigitu Lūkinu – z/s “Ozoliņi”, Antu Kučeri – z/s ”Janavas”, Gunitu Virku – z/s “Mauriņi”, Anitu Rozenbergu – z/s „Silpurmašas”, Intu Brikmani – z/s „Ezermalas”, Guntu Kalniņu – z/s “Kalna Pakalnieši”, Helēnu Kokarēviču - z/s  “Gaiķi”, Jāni Vaivaru – z/s „Ragāres”, Sandru Stabingi – saimniecība „Lauciņi”, SIA „Andas Darbnīca” un biedrības Latvijas Pirts savienība atbalstu: Rudīti un Ziedoni Kārkliņiem – z/s „Cērpi” un sertificētu pirtnieku Romualdu Lamsteru.

LU Botāniskais dārzs atrodas Rīgā, Pārdaugavā, Kandavas ielā 2. Dārzs no novembra līdz aprīlim atvērts apmeklētājiem no plkst. 9.00 līdz 16.30. Ieejas maksa skolēniem ir 0,50 Ls, studentiem un pensionāriem – 1,00 Ls, pieaugušajiem – 1,50 Ls. Bezmaksas ieeja: pirmsskolas vecuma bērniem, Latvijas Universitātes studentiem un darbiniekiem, internātskolu audzēkņiem un I un II grupas invalīdiem. Plašāka informācija: http://www.botanika.lu.lv.