Tomātu audzēšanas pieredze 2011.

2011. gada tomātu audzēšanas pieredze –  Rīgas novads, Ķekavas pagasts, Sandra Stabinge

Apstākļi:

Siltumnīca 4 x 12 m, būvēta 2008. gadā – ietilpst apm. 70 dēsti.

Vienkārtīgs plēves pārsegums (dubultais būtu labāk, bet nav…)

Tikai 3 ventilācijas lūkas, 2 automātiskas (Pēc Kurdjumova ieteikuma ¼ jumta laukumam jābūt lūkām, lai nodrošinātu labu vēdināšanu.)

Vēdinām arī caur durvīm abos galos, kas rada caurvēju – izkaltē ausgni, bet savādāk ir pārāk augsta temperatūra.

 

Augsne – pamatiezis ir tīra smilts, smalka, ūdeni atgrūž. Kad būvējām siltumnīcu, dobēs ieklājām tekstilu, likām sadalījušos kūtsmēslus, komposta zemi, neitralizētu kūdru + Bioefekta preparātus. Pirmajā gadā bija vislabākā ražība.

Nākamos gados ielaboju ar Bioefekta preparātiem, lignosilīciju (Koksnes ķīmijas institūta produkts, cik es saprotu veicina derīgo mikroorganismu vairošanos), nezāļu vircu un satrūdējušiem kūtsmēsliem.  Reiz arī iesēju rudenī rudzus, bet man nepatika pelējums, kas tajos ziemā iemetās, laikam vajadzēja rudenī iestrādāt augsnē.

Kopumā ir iespaids, ka augsnes auglība siltumnīcā ir samazinājusies, ļoti iespējams, ka caurvējš to arī ir veicinājis. Vajadzētu mainīt augsni, vai mainīt augu kultūru, bet tad jābūvē otra siltumnīca…

Pērn vēl atklāju ka savairojušies maijvaboļu kāpuri – cik spēju tik visu zemi pārskatīju un kāpurus iznīdēju.

 

Pavasarī audzēju, redīsus un burkānus, dēstus kāpostiem, sakņu selerijām, puraviem un citām kultūrām, vietām stādīju tomātus pa vidu dēstiem un burkāniem.

Vasarā visu zemi mulčēju ar sienu. Šogad pamēģināšu mulčēt ar kartonu.

 

Secinājumi par šķirnēm:

“San Morzano” – Bio sēklas 2009. gadā pirkām no Vācijas www.bingenheimersaatgut.de. Daļa sēklu pērn bija pašu ievāktas.

Mūsmājās pati iecienītākā šķirne.  Angliski var izlasīt slavinošu šķirnes aprakstu http://en.wikipedia.org/wiki/San_Marzano_tomato

Tomāti saldi, ļoti maz sēklu, nelieli, forma kā plūme ar deguntiņu, ļoti maza kātiņa vieta. Visa ģimene šos un dzeltenos “Hurma” apēda pirmos. Šķirne paredzēta tomātu biezeņa gatavošanai. Tā arī ir – tomātu biezenis sanāca visbiezākais, salīdzinot ar citām šķirnēm.

Ar puvi slimo, tomēr izturīgāki par dzelteno “Hurmu”. Auga augstums 1,5 – 2m (Indeterminanata). Ienākšanās laiks aptuveni vidējs.

 

“Hurma” Sēklas ieguvu no z/s “Lapegles”, viņi savukārt no kādas sirmas tantes pierobežā, iespējams, ka šī ir sena šķirne.

Oranžīgi dzelteni saldi tomāti vidēji un lieli.

Auga augstums 1,2-1,5m, pirmie saslima ar puvi, ražība neliela. Stādu tikai iecienītās garšas dēļ.

 

“Kondīne uzlabotā” – no Pūres DIS

Liela auguma augs, ražīga, garša apmierinoša. Šogad atkal stādīšu, papētīšu vairāk.

Diezgan līdzīga Bio hibrīdiem Cindel F1 un Belle F1 no Vitalis, nopirku Agrimatko. Hibrīdu garša garlaicīga, ražība lielāka kā citiem, pārsvarā izmantoju dažādiem dārzeņu konserviem. Biezenis vidēji šķidrs.

Šīs visas trīs šķirnes pēdējās saslima ar puvi.

 

Ķiršu tomāti – Red Cherry F1 no paciņas Galassi Sementi (Monsanto meitas uzņēmums?), daži paši sadīga no pērnā gada nokritušajiem tomātiem.

Mazie tomātiņi ir saldi un bērniem ļoti garšo.  Tagad dilemma, vai šogad sēt vai ne, jo palikušas sēklas no pērnā gada un ar kvalitāti biju ļoti apmierināta.

Pārstrādei neizmantoju.

Auga augums liels – indeterminants.

Šogad noteikti sēšu Edītes Seipules kolekcijas mazos tomātiņus.

 

 

“Dindoņa tomāti” – no Pūres Dis

Augļa augšpuse gaišāka cietāka, nesapratu šos tomātus.

Stāds apm 1,2 – 1,5 m, arī agri saslima ar puvi, garša ne visai, pārstrādei cietā augšpuse traucēja.

 

“Tīraine” – no Pūres Dis

Arī šos nesapratu, jo garša bija ūdeņaina un skāba…

Auga augums liels, ražība laba, bet pat hibrīdu garša mums patika labāk.

 

Tomāti laukā

Smilšaina augsne, iepriekšējā gadā auga ķirbji, tad ielaboju  ar satrūdējušiem kūtsmēsliem un neitralizētu kūdru. Vasarā vairākas reizes laistīju ar nezāļu vircu.

No rietumu puses siltumnīca rada daļēju aizvēju.

 

2010. gadā pirmo reizi iestādīju laukā tomātus

“Pūres konservu” – nedaudz lielāki par ķiršu tomātiem, der svaigam patēriņam.

Pārstrādājot sanāk ļoti šķidra sula, kura noslāņojas. Manuprāt konservēšanai nepiemēroti. (Varbūt vienīgi želejā, bet ūdeņaini…?)

 

Tos tikai kārtīgi mulčēju ar sienu un pēc tam novācām ražu.

Biju ļoti apmierināta, jo ieguldītais darbs, salīdzinot ar siltumnīcas laistīšanu un apkopšanu- minimāls.

 

Pieļāvu būtisku kļūdu – nepaspēju laikus tomātus piesiet pie kociņiem, tie bija pārāk biezi, par daudz sagūlās uz zemes, tādēļ ļoti spēcīgi cieta no puves. Šķirnes izvērtēt tamdēļ nevaru.

 

 

 

 

Leave a Reply