8 martā lektore Rūta Bērziņa Bērzīte stāstīja par augu ietekmi uz veselību, garšaugu pārziemināšanu un audzēšanu istabā pa ziemu, izvērtēja dārzeņu un ogu glabāšanas un konservēšanas metožu plusus un mīnusus.
Apkoposim arī savu 2010. gada Ruehlemanns dārzniecībā iegādāto garšaugu un ārstiecības augu audzēšanas un lietošanas pieredzi.
Sēklu apmaiņas/ dalīšanās praktiskā norise:
Zāles aizmugurē saliksim trauciņus jeb bļodas ar karotēm un uzrakstiem (sēklas, saimnieka un saimniecības nosaukums)
“Sēklas saimnieks” sagatavo auga aprakstu (Būs kopīga apraksta shēma), kuru pieliek klāt. Augu aprakstus apkoposim mājaslapā – pagaidām – http://ekovirtuve.lv/vvs/
Sagādāsim kopējos papīra maisiņus, uz kuriem uzrakstīt nosaukumus un iebērt sēklas.
Šādas sēklu maiņas/ dalīšanās pamatmērķis ir veicināt augu daudzviedību, sekmēt vietējo/ veco šķirņu saglabāšanu, palīdzēt katram audzētājam atrast tieši viņa saimniecībai piemērotāko augu šķirni un veidu.
Ikviens ir aicināts piedalīties! Iesākumā varbūt tikai dažiem būs kas labs, ko dot citiem, bet cerams būs daudzi, kuri vēlas ņemt, audzēt, sargāt, pavairot un ļoti atbildīgi izturēties pret šajā apmaiņā iegūtajiem augiem.
Svarīgi pievērst uzmanību:
Uz sēklu apmaiņu. lūdzu ņemiet tikai stabilas sēklas (hibrīdi nederēs)
Arī nekontrolētas svešaputes sēklas nevajadzētu izplatīt.
Sēklas iegūtas ar bioloģiskām saimniekošanas metodēm.
Sagatavojiet izteiksmīgus materiālus, kuri rosina visas mūsu sajūtas, piemēram dārzeņus, augļus, stādus, graudaugu paraugus, gatavus ēdienus.
Sēklu izsekojamībai (No kurienes tā atceļojusi)
Augu apraksta shēma:
Suga audzēta:
Kādas šķirnes audzētas (vietējās/modernās/vecās/nezināmas)?:
Kur sēklas/stādammateriāls iegūts (no iepriekšējās ražas/izmaiņas ar
tuviem/tāliem kaimiņiem/citiem zemniekiem/pirktas)?:
Kādas īpašības ir svarīgas (raža/izturība/garša/citas)?:
Vai sēklas/stādam materiāls tiek atlasīts pēc šām/citām īpašībām?:
(Varbūt var ielikt jautājumu par ‘marketingu’ – kur raža tiek izmantota/pārdota)
Kādas problēmas sastaptas (likumdošanā/sēklu pieejamībā/nav tirgus vai citi):
Kontakt detalas:
Skat arī šeit: http://www.seed-sovereignty.org/EN/
http://www.seed-sovereignty.org/PDF/BRX_02_EN_Brussels_seed_swapLY-2.pdf
Uz sēklu apmaiņu vedīšu pupiņas, jo tās ir pietiekošā daudzumā, lai varētu padalīties ar citiem. Uz katras paciņas uzrakstīju informāciju, kura būtu vēlama katram zināt. Ja kāds vēlēsies varēs šo paciņu sadalīt mazākos daudzumos [vienā pac. ir ap 100-200 gramu.]
Vēl varu uzrakstīt dažus padomus par pupiņu audzēšanu, man būs līdz arī ar roku rakstīts viena šāda lapa [printerim beidzās krāsa];
Augu seka pēc kuras audzēju pupiņas
Tieši nevaru pateikt vai ir pareizi, jo neesmu rēķinājusi faktisko slāpekļa, fosfora un kālija iznesi. Ņēmu vērā blakusaugu saderību un ko pēc kā vajadzētu sēt.
Rakstīts ka raža no viena iestādīto pupiņu ha ir līdz 8 tonnām. Parasti stādu 0.5 ha, bet tonnas gan neesmu redzējusi, acīmredzot vēl jāstrādā pie precīzākas audzēšanas tehnoloģijas.
Pupiņas jāsēj uz vagu skaustiem lai vējojas, un rudenī raža nelien zemē.
Baltās pupiņas dīgst ātrāk nekā melnās un raibās.
Nav ieteicams sēt gaišās ar raibajām blakus, jo pupiņas mēdz saziedēties, ja zied apmēram vienlaicīgi un tad sanāk raibu raibās. Garša no tā nemainās.
Rudenī, lai paātrinātu pupiņu ātrāku nobriešanu, tās var paraustīt, bet pavisam neizraut. Tad lapas nodzeltēs, pats augs vairs neaugs, bet pupiņas vēl pagatavosies.
Man ir jautājums par Laimas novērojumu, ka pupiņas var saziedēties, jo skolā mācījos, ka tās ir pašsapputes augi? Gribētos saprast pamatojumu.
Vai ir kāds zinātnieks, kurš to var atbildēt?
Pupiņas patiešām ir pietiekami netikumīgas, lai karstā laikā saziedētos ar citām. Vēsās vasarās tas nedraud. – Tā saka Rūta Bērziņa – Bērzīte